KAS ATTIECAS UZ – sadarbībā ar ECOLE — Enti Confindustriali Lombardi per l'Education – piedalās Erasmus+ projektā stratēģiskajām partnerībām (KA2) ar nosaukumu C-DISK (Sertificējiet DIgital Soft sKills).
Projekts attiecas uz jomu digitālā transformācija, process, ko raksturo trīs atšķirīgi elementi:
- Tehnoloģiskā: jaunu digitālo tehnoloģiju, piemēram, sociālo mediju, mobilo ierīču, datu analīzes rīku izmantošana;
- Stratēģiski organizatoriski: organizācijas procesu un biznesa modeļu maiņa;
- Ekonomiski sociāli: ietekme uz visiem cilvēka dzīves aspektiem, jo īpaši uz profesionālās izglītības un apmācības procesu (sākotnējo un turpmāko), kā arī uz iekļūšanu darba tirgū un noturēšanos tajā.
C-DISK partneri [1] ir institūcijas un organizācijas, kas integrē kultūras perspektīvas un akadēmiskās, tehniskās un profesionālās kompetences, kas ir noderīgas, lai pilnībā un skaidri atspoguļotu projekta tēmas bagātību un sarežģītību, analizētu iespējamās organizatoriskās un sociālās sekas un formulētu proaktīvu tās interpretāciju. .
Notiekošā transformācija, ko izraisa digitālo tehnoloģiju pakāpeniska izplatība visos tirgos un cilvēku darbības jomās (Reis et al. 2018; Ross et al., 2016), būtiski ietekmē uzņēmējdarbības modeļus, organizācijas procesus un personīgo un profesionālās prasmes, kas nepieciešamas, lai iekļūtu darba tirgū un attīstītos tajā. Organizācijas un darbinieki tiek aicināti sekot līdzi jaunajai “digitālajai pasaulei” un izvairīties no riska zaudēt konkurētspējīgas pozīcijas un tikt izslēgtiem no darba tirgus. Lai veiksmīgi tiktu galā ar digitālo transformāciju, uzņēmumiem un darbiniekiem ir jāattīsta plaša spektra digitālās un starppersonu zināšanas, prasmes un attieksmes (Carcary, Doherty, Conway, 2016). Līdztekus tām izglītības, augstākās izglītības un tālākizglītības sistēmām var būt izšķiroša nozīme, lai efektīvi veicinātu nepieciešamo masveida pārkvalifikāciju (pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu).
Tā nav nejaušība, ka daudzas ceturkšņas ir norādījušas uz ievērojamo prasmju trūkuma kritiskumu visos līmeņos gan izglītībā, gan korporatīvajā sektorā: atbilstoša personāla un prasmju trūkums digitālajā jomā ir viens no lielākajiem riskiem. šķēršļi ne tikai digitālās stratēģijas attīstībai, bet arī vispārējai ekonomikas izaugsmei tuvākajā nākotnē.
Pirms dažiem gadiem veikts pētījums jau norādīja, ka prasmju atšķirības patiesībā ir lielākas “mīkstajām digitālajām prasmēm” (sadarbība, atvērtība pārmaiņām utt.) nekā “cietajām digitālajām prasmēm” (kiberdrošība, analītika utt.). : 59% pret 51% (Capgemini-Linkedin, 2017). Pavisam nesen jauni pētījumi (Feijao et al., 2021) [2] analizējot digitālo prasmju trūkumu globālā līmenī, tika uzsvērts gan vieglo prasmju galvenā nozīme, kas ļauj darbiniekiem pielāgoties jauniem digitālajiem kontekstiem, gan organizāciju pieaugošā izpratne par to nozīmi.
Šie dati ir apvienoti ar viskvalificētākās literatūras apskatu par digitālās kompetences jēdziena definēšanu (Calvani et al., 2010; Ferrari, 2012; Larraz, 2013; Ilomaki et. al., 2014; Antonakis et al. , 2016), skaidri uzsver faktu, ka digitālā transformācija uzspiež paradigmas maiņu ne tikai zināšanu un prasmju ziņā strikti tehnoloģiskajā jomā, bet arī un galvenokārt no kultūras un attieksmes viedokļa. Ne tikai digitālā pratība par jaunajām tehnoloģijām, bet arī mīksto prasmju un e-līderības attīstība, ti, spēja interpretēt realitāti no digitālās perspektīvas, vadīt citus digitālajā transformācijā un pārvaldīt grupas un attiecības ar jauno tehnoloģiju starpniecību. . Pēdējo divu gadu notikumi, kad ārkārtas situācija veselības jomā ir paātrinājusi digitālo tehnoloģiju izmantošanu “piespiedu” tālmācībā un darbā, liek vēl steidzamāk rīkoties, lai pārvarētu iepriekšminētās nepilnības.
Šīs prasmes ir vēl svarīgākas un svarīgākas, ņemot vērā mākslīgā intelekta tehnoloģiju izplatību gan ražošanas, gan izglītības kontekstā. Zinot, kā efektīvi mijiedarboties ar šīm jaunajām tehnoloģijām, ir būtiski jāstiprina kritiskā domāšana, spēja spriest par procesiem līdzdalības loģikā un spēja pārvaldīt nenoteiktību.
Ņemot vērā šos apsvērumus, C-DISK projektam ir šādi mērķi
- atbalstīt nepārtrauktās apmācības procesos iesaistīto studentu un darbinieku digitālās kompetences līmeņa pieaugumu gan tehnoloģiju zināšanu, gan vieglo prasmju/e-līderības jomā
- dot ieguldījumu darba tirgū piemērotu prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības (prasmju trūkuma) mazināšanā, ņemot vērā darba vietu digitālo pārveidi;
- veicināt digitālo prasmju apguves formālu atzīšanu, gan cieto, gan vājo, lai atbalstītu darba pārejas/mobilitātes procesus (no skolas uz darbu, starpnozaru, starp teritoriālajiem apgabaliem, starp valstīm);
- palielināt sākotnējās un tālākās profesionālās izglītības iestāžu kapacitāti, lai izstrādātu un nodrošinātu apmācību ceļus skolēnu un darbinieku digitālo prasmju attīstībai.
Izveidojot vienotu un integrētu digitālā laikmeta kompetenču modeli, kas saistīts ar Eiropas ietvaru DigComp 2.1 — sākot no tehnoloģiskām līdz starppersonu un e-līderības kompetencēm — un ar to saistīto mehānismu, lai apliecinātu to apguvi, sākotnējās un tālākās apguves kvalitāti. tiek veicinātas profesionālās izglītības sistēmas. Iedvesmojošie principi ir pārredzamība, oficiāla sertifikācija un kompetenču atzīšana, lai tās varētu izmantot Eiropas darba tirgū. Ņemot to vērā, projekts paredz arī eksperimentēt ar mikrokredītu sistēmu, kas varētu palielināt apmācību nodrošināšanas sistēmu elastības pakāpi un vēl vairāk veicināt īpaši pielāgotu, oficiāli sertificētu ceļu izveidi. Izstrādājot apmācību ceļus, tie tiks strukturēti autonomās, bet tajā pašā laikā viegli integrējamās “mācību vienībās”. Katrai vienībai būs īpaša darbība iegūto kompetenču sertifikācijai.
Konkrēti, ir divi galvenie projekta ieguvēji: skolēni, kas iesaistījušies savā izglītības ceļā (sākotnējā PIA) un darbinieki, kas ir iesaistīti profesionālās atjaunināšanas un pārkvalifikācijas procesos (turpinātajā apmācībā). Vēlamajai pozitīvajai ietekmei uz abiem vidējā termiņā būtu jānosaka kompetentu jauno resursu ienākšana darba tirgū – gan tehnoloģiskā, gan starppersonu ziņā – un tādējādi atbilstu produktīvās pasaules vajadzībām; paralēli pārkvalifikācijas darbībai, kas paredzēta tiem, kuri jau strādā, tātad ar augstāku darba stāžu, būtu jāatbalsta viņu pastāvība darba tirgū ar nepārprotamām priekšrocībām ekonomiskās un sociālās aizsardzības ziņā.
Ar šo projektu, ko vada ECOLE, ASFOR plāno ne tikai dot savu ieguldījumu, iekļaujot Itālijas perspektīvu starptautiskā kontekstā, bet galvenokārt stiprināt savu biedru līdzdalību un sadarbību par atbilstošām tēmām pēc pieredzes vadības apmācībām, šajā gadījumā digitālā transformācija mūžizglītībai, kas iezīmējas kā neizbēgams ceļš sabiedrībā, kas ir uzmanīga gan kopienas vajadzībām, gan produktīvās un profesionālās pasaules evolūcijas ceļiem. Izšķirošs solis šajā virzienā būs ASFOR dalībnieku iesaistīšana aptaujās un darba grupās par C-DISK pētnieku piedāvāto ieviešanas modeli.
[1] Papildus ECOLE-Enti COnfindustriali Lombardi per l'Education un ASFOR-Associazione Italiana per la Formazione Manageriale projekta partneri ir: UPI- Zalecas Tautas universitāte Slovēnijā; UTU – Turku Universitāte – Somija; RISEBA- Lietišķo zinātņu universitāte- Latvija; BIC INNOBRIDGE- Biznesa inovāciju centrs- Bulgārija; IDEC — apmācības konsultāciju uzņēmums — Grieķija.
[2] Feijao C. et al., Globālā digitālo prasmju atšķirība, RAND Eiropa, 2021
