Straujie digitalizācijas tempi sabiedrībā prasa, lai arodskolotājiem ir jābūt modriem un spējīgiem pielāgoties, nodrošinot, ka viņi ir spējīgi tikt galā ar nepārtrauktām izmaiņām gan darba praksē, gan izglītības metodēs. Nesenajā seminārā “PIA digitālā pārveide” atšķirību starp straujo tehnoloģiju attīstības tempu rūpniecībā un lēnāku evolūcijas ritmu izglītības un apmācības pasaulē eksperti atzina par būtisku šķērsli (Herrero et al, 2024). . Līdz ar to arodskolotājiem ir skaidri jāapzinās šīs pārmaiņas un jābūt prasmēm, kas nepieciešamas, lai tās efektīvi risinātu (Harteis, 2017).
Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) integrācija izglītībā ir sniegusi skolotājiem ievērojamus ieguvumus, tostarp paaugstinātu skolēnu motivāciju, uzlabotu zināšanu saglabāšanu un lielāku uzmanību dažādām mācību vajadzībām. Šīs pārmaiņas ir padarījušas skolotāju digitālo prasmju apguvi par neatliekamu izaicinājumu izglītības kopienā. Skolotājiem šajā pārveidē ir galvenā loma, jo viņiem ir uzdots ieviest jaunu uz IKT balstītu praksi, kas pārsniedz informācijas nodošanu. Tā vietā viņiem ir jāuzņemas padomdevēju un koordinatoru lomas, vadot studentus mācību procesā, vienlaikus darbojoties kā pasniedzējiem, moderatoriem un konsultantiem. Tas ir īpaši svarīgi profesionālajā izglītībā, kur ir būtiski informēt topošos profesionāļus par digitālās transformācijas nozīmi mūsdienu darba tirgus izaicinājumu risināšanā. (Sánchez-Prieto et al., 2021.)
Profesionālie skolotāji saskaras ar dubultu izaicinājumu – apgūt digitālās prasmes gan pedagoģiskā, gan organizatoriskā kontekstā, vienlaikus sekojot līdzi digitalizācijas tendencēm savā konkrētajā profesionālajā jomā. Tas prasa, lai skolotāji būtu aktīvi, sadarbojoties ar darba vietas partneriem, nodrošinot, ka viņi pārzina darba praksi, kas attīstās. Turklāt šīs transformācijas dēļ skolotājiem bieži vien ir jāatsakās no iepriekš apgūtajām prasmēm un jāapgūst jaunas zināšanas un kompetences, kas var būt apzināts un izaicinošs process. (Alanko-Turunen, Heinilä un Vainio, 2024.)
Neskatoties uz skolotāju izšķirošo lomu skolu digitālajā pārveidē, arī institucionālie faktori būtiski ietekmē šīs pārejas panākumus. Ir ļoti svarīgi izglītības iestādēs radīt piemērotus apstākļus, lai pilnībā izmantotu tehnoloģiju priekšrocības un atbalstītu skolotājus viņu digitālo kompetenču attīstībā. Šis institucionālais atbalsts ir galvenais, lai nodrošinātu, ka digitālā pārveide skolās tiek ne tikai īstenota, bet arī efektīvi uzturēta. (Cattaneo, Bonini un Rauseo, 2021.)
DIGAM pētījumā (Digitalizācija profesionālajā izglītībā) tika pētīts, kā digitalizācija ietekmē mācīšanos un prasmju attīstību profesionālajā izglītībā. Pētījumā konstatēts, ka digitalizācija piedāvā daudzas pedagoģiskas iespējas, piemēram, elastīgāku mācīšanos, mācīšanu un orientāciju. Skolotāji uzsvēra priekšrocības, ko sniedz video, attēlu un simulācijas lietojumprogrammu izmantošana mācībās, kā arī uzlabota mācību materiālu pieejamība un kvalitāte. Tomēr, neskatoties uz šiem sasniegumiem, digitalizācijas ietekme uz ikdienas darba praksi viņu pašu organizācijās joprojām ir pārsteidzoši ierobežota. (Koramo, Brauer un Jauhola, 2018.)
Noslēgumā jāsaka, ka, lai gan profesionālie skolotāji ir galvenais izglītības digitālās transformācijas virzītājspēks, viņi saskaras ar ievērojamām problēmām, kas prasa gan personisku apņemšanos, gan institucionālu atbalstu. Profesionālās izglītības nākotne ir atkarīga no tā, cik labi šie izaicinājumi tiks risināti, nodrošinot, ka skolotāji ir ne tikai aprīkoti ar nepieciešamajām digitālajām prasmēm, bet arī tiek atbalstīti viņu pastāvīgajā profesionālajā attīstībā.
Atsauces:
Alanko-Turunen, M., Heinilä, H., & Vainio, V. (2024). Digitalisoituvien käytänteiden kehittäminen ammatillisessa koulutuksessa–digitalisaatiota ja tunteita yhteensovittamassa. (Digitālās prakses attīstīšana profesionālajā izglītībā – digitalizācijas un emociju integrēšana) eSignals Research 5(1).
Cattaneo, AA, Bonini, L. un Rauseo, M. (2021). “Digitālais veicinātājs”: paplašināts profils Šveices arodskolu digitālās transformācijas pārvaldībai. Mācību organizāciju digitālā transformācija, 169-187.
Harteis, C. (red.). (2017). Digitalizācijas ietekme darba vietā: izglītojošs skatījums (21. sēj.). Springeris.
Herrero, C., Villar Onrubia, D., Cosgrove, J., Kluzer, S., Centeno, C., Castaño Muñoz, J., Romero Rodríguez, S., Moreno Morilla, C., Weikert García, L., Arroyo Sagasta, A., Zubizarreta Pagalday, A., Wisniewski, D. un Fabe, N., Profesionālās izglītības un apmācības digitālās transformācijas (PIA) seminārs, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2024, doi:10.2760/94528, JRC138603.
Koramo, M., Brauer, S., & Jauhola, L. (2018). Digitalisaatio ammatillisessa koulutuksessa. (Digitalizācija profesionālajā izglītībā) Somijas Nacionālā izglītības aģentūra, ziņojumi un pētījumi 2018:9.
Sánchez-Prieto, J., Trujillo-Torres, JM, Gómez-García, M. & Gómez-García, G. (2021). Negadījumu faktori digitālās mācīšanas kompetences ilgtspējīgā attīstībā duālās profesionālās izglītības un apmācības skolotājiem. European Journal of Investigation in Health, Psychology and Education, 11(3), 758-769.
