Digitālā transformācija profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) maina veidu, kā mēs sagatavojam nākamos profesionāļus. Šī pārveide ir ne tikai jaunu tehnoloģiju integrēšana klasē, bet arī nodrošināt, lai attīstītās prasmes atbilstu darba devēju mainīgajām prasībām. Mūsdienu strauji mainīgajā digitālajā vidē profesionālās izglītības loma kļūst arvien svarīgāka, lai mazinātu plaisu starp izglītības piedāvājumu un darba tirgus vajadzībām.

Galu galā darba devēji ir galvenie profesionālās izglītības klienti, un viņu vajadzībām ir jābūt izglītības reformas priekšplānā. Tomēr šīs vajadzības ne vienmēr ir skaidras, it īpaši, ja ņem vērā kompetences, kas nepieciešamas darbam digitālajā vidē. Digitālās attīstības līmenis dažādās nozarēs un pat vienas nozares uzņēmumu starpā ievērojami atšķiras. Tā rezultātā darba devējiem nepieciešamās prasmes var ievērojami atšķirties, radot sarežģītu ainavu, kurā profesionālajai izglītībai ir jāvirzās, lai tā būtu aktuāla. (Pulkinens, 2023.)

Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem, ko uzsver darba devēji, ir nepieciešamība pēc darbiniekiem, kuri var ne tikai darboties, bet arī saprast un savā darbā integrēt jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta un mehatronikas sistēmas. Šis pieprasījums uzsver kritiskās domāšanas un analītisko prasmju nozīmi, kas kļūst tikpat svarīgas kā tehniskās zināšanas. Tomēr Eiropas pieredzes analīze kvalificētu darbinieku apmācībā liecina, ka vietējās profesionālās iestādes bieži vien atpaliek, nodrošinot nepieciešamos digitālos rīkus un izglītību, lai apmierinātu šīs prasības. (Kovaļčuks et al., 2022.)

Turklāt profesionālās izglītības digitālā pārveide tiek uzskatīta par kritisku atbildi uz globālajām informācijas problēmām, kas pārveido nozares visā pasaulē. Šī transformācija ietver vairāk nekā tikai tehnoloģiskus uzlabojumus; tas prasa fundamentālas izmaiņas izglītībā un prasmju attīstīšanā (Anisimova & Efremova, 2022). Piemēram, profesionālajā izglītībā jākoncentrējas uz audzēkņu nodrošināšanu ar spēju sekot līdzi nozares tendencēm un tehnoloģiju sasniegumiem, atšķirt būtisku informāciju un efektīvi izmantot to savā profesionālajā darbībā (Paananen et al., 2023).

Darba devēji arī uzsver, ka ir nepieciešami profesionāli absolventi, kuri spēj vadīt pārmaiņas un pielāgoties jaunai darba videi. Šī pielāgošanās spēja ir ļoti svarīga, jo darba vietas kļūst dinamiskākas un atkarīgas no tehnoloģijām. Turklāt profesionālajai izglītībai ir jāieaudzina skolēnos spēja vadīt savu labklājību un noturību nepārtrauktu tehnoloģiju pārmaiņu apstākļos. (Paananen et al., 2023.)

Lai risinātu šos izaicinājumus, profesionālajai izglītībai ir jāattīstās. Pieaug vajadzība pēc izglītības satura, kas vairo pašapziņu, iekšējo uzņēmējdarbību, pašvirzību un dzīves vadīšanas prasmes, jo īpaši, paplašinoties obligātās izglītības iegūšanai un arvien vairāk skolēnu iestājas profesionālajā apmācībā bez šīm pamatprasmēm. Turklāt digitālajām pamatprasmēm, piemēram, līdzdalībai tiešsaistē, attālinātam darbam un digitālajai sadarbībai, jābūt visu profesionālo programmu neatņemamām sastāvdaļām. (Paananen et al., 2023.)

Noslēgumā jāsaka, ka profesionālās izglītības digitālā pārveide nav tikai izglītības, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Turpinot mainīties darba būtībai, ir jāmainās arī apmācībai, kas tam sagatavo darbiniekus. Ciešāk pielāgojoties darba devēju vajadzībām un paredzot nozares nākotnes tendences, profesionālā izglītība var nodrošināt, ka tās absolventi ir ne tikai digitālās ekonomikas dalībnieki, bet arī līderi tajā.

Atsauces:

Anisimova, AN un Efremova, YI (2022). Profesionālās izglītības digitālā transformācija: mūsdienu sabiedrības izaicinājumi. In Digital Technologies in the New Socio-Economic Reality (773.-781. lpp.). Springer International Publishing.

Kovaļčuks, VI, Maslich, SV, Movchan, LG, Soroka, VV, Lytvynova, SH un Kuzminska, OH (2022, marts). Profesionālo skolu digitālā transformācija: problēmu analīze. CTE Workshop Proceedings (9. sēj., 107.–123. lpp.).

Paananen, H., Taivassalo, M., Raitanen, T., & Nieminen, AP (2023). Digitaalinen osaaminen ammatillisessa koulutuksessa – opas osaamisen sanoittamiseen. (Digitālā kompetence profesionālajā izglītībā – ceļvedis kompetenču formulēšanai). Somijas Nacionālā izglītības aģentūra, ceļveži un rokasgrāmatas 2023:1.

Pulkkinen, P. (2023). Ammatillisen koulutuksen digitalisaatio työnantajanäkökulmasta: kirjallisuuskartoitus. (Profesionālās izglītības digitalizācija no darba devēja viedokļa: literatūras apskats). Maģistra darbs izglītības tehnoloģijā, Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Jiveskiles Universitāte.

Līdzīgas ziņas